Starptautiskajā aptaujā, kuru veica Starptautiskās pārvaldības un inovāciju centrs (CIGI) - Kanādā bāzēta ideju laboratorija, lielākā daļa respondentu bija pret “darknet” ideju. Apsekojuma izlasē bija 24 000 interneta lietotāju, kas piederēja 24 valstīm, ieskaitot Austrāliju, Brazīliju, Kanādu, Ķīnu, Ēģipti, Franciju, Vāciju, Lielbritāniju, Honkongu, Indiju, Indonēziju, Itāliju, Japānu, Keniju, Meksiku, Nigērija, Pakistāna, Polija, Dienvidāfrika, Dienvidkoreja, Zviedrija, Tunisija, Turcija un ASV utt.
Darnetnets saskaras ar naidīgu opozīciju tādās valstīs kā Indija, Indonēzija un Meksika. Gandrīz 80% respondentu no šīm trim valstīm pauda viedokli, ka darknet ir jālikvidē. Vairāk nekā 72% respondentu no Amerikas un Austrālijas bija līdzīgi uzskati saistībā ar darknet.
Runājot par uzraudzību, vairāk nekā 20% respondentu (precīzi nosakot 26%) uzskatīja, ka viņiem nav nekādas uzticības tā sauktajai trešo personu vai federālās uzraudzības praksei. Respondenti apgalvoja, ka trešo personu uzraudzības aģentūrām nevajadzētu ļaut uzraudzīt atsevišķu lietotāju saziņu vai citas ar internetu saistītas darbības.
Gluži pretēji, vidēji 8, 47% respondentu pauda viedokli, ka uzraudzības aģentūrām vajadzētu būt tiesībām uzraudzīt interneta lietotāja darbības tiešsaistē. Respondenti, kuri atbalstīja federālo uzraudzību, piederēja Tunisijai (27%) un Pakistānai (21%).
Lielākā daļa personu, kas piedalījās aptaujā, darknet interpretēja kā vulgaritātes veicināšanas avotu.
Interesanti atzīmēt, ka lielākajai daļai aptaujā iesaistīto interneta lietotāju nebija ne mazākās nojausmas, kāda ir šifrēšanas drošība un privātums, vai tas aizsargā tiešsaistes darījumus un identitāti tīmeklī. Vairāk nekā 60% amerikāņu interneta lietotāju un vēl 60% aptaujāto respondentu sacīja, ka tehnoloģiju uzņēmumiem nekādā gadījumā nav tiesību izstrādāt uzraudzības lietojumprogrammas tiesībaizsardzības aģentūru aizsardzībai pret piekļuvi interneta lietotāju tiešsaistes personas datiem.
Tas ir diezgan pārsteidzoši, ka 70% aptaujāto respondentu uzskatīja, ka trešo pušu uzraudzības aģentūrām vajadzētu būt tiesībām piekļūt Netizen informācijai kāda pamatota iemesla dēļ, piemēram, valsts drošības dēļ. Tikmēr tikai 30% respondentu tam nepiekrita. Aptaujas interneta lietotājiem priekšstats par pamatotiem iemesliem atšķīrās.
Viens no interesantākajiem aptaujas aspektiem bija tas, ka respondenti no Turcijas (45%) un Brazīlijas (41%) neuzticējās federālajām uzraudzības stratēģijām. Šis procents ir diezgan augsts, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm (31%), Franciju (29%) un Austrāliju (25%). Respondenti no četrām valstīm, ieskaitot Dienvidkoreju, Vāciju, Honkongu un Japānu (precīzi norādot 40%), pauda savu aizvainojumu par nacionālās drošības aģentūru motīvu piekļūt atsevišķu interneta lietotāju personas datiem.
Šīs īpašās aptaujas rezultāti izceļ faktu, ka bieži sastopamiem interneta lietotājiem ir atšķirīgs viedoklis attiecībā pret to attiecīgajām valdībām, kad runa ir par viņu privātumu un drošību tīmeklī. Viņiem ir tendence atbalstīt federālo uzraudzību tikai tad, ja ir pamatots iemesls ievērot valsts drošības vajadzības.
