Svarcelšana ir viens sporta veids, kuram ir senas saknes. Pirmo reizi tā tika parādīta mūsdienu olimpiskajās spēlēs 1896. gadā Atēnās. Pat šodien olimpiskais svarcelšanas pasākums ir vissmagākā spēka un brutālā spēka pārbaudījums.
Svarcelšana ir datēta ar Ēģiptes un Grieķijas civilizāciju. Toreiz to uzskatīja par spēka un spēka mērauklu. Svarcelšana tikai 19. gadsimtā attīstījās kā starptautisks sporta veids.
Mūsdienu olimpiādē svarcelšana (pazīstama arī kā olimpiskā stila svarcelšana) ir vieglatlētikas disciplīna, kurā sportistiem ir jāmēģina veikt viena svara maksimālo svaru ar svaru plāksnēm. Divi galvenie sacensībās iekļautie pacēlāji ir “tīrs un saraustīts” un pagrābt.
Svarcēlājiem ir kopumā trīs mēģinājumi, un pēc tam divu smagāko pacēlāju kopsummu izmanto, lai noteiktu gala rezultātu dažādām svara kategorijām. Sadalījumu, kurā sportisti sacentīsies, stingri nosaka viņu ķermeņa masa. Vīriešiem ir 8 svara dalīšana, savukārt sievietēm - 7 svara dalīšana.
| Vīriešu svara klases | Sieviešu svara klases | |
| 1 | 56 kg (123 mārciņas) | 48 kg (106 mārciņas) |
| 2 | 62 kg (137 mārciņas) | 53 kg (117 mārciņas) |
| 3 | 69 kg (152 mārciņas) | 58 kg (128 mārciņas) |
| 4 | 77 kg (170 mārciņas) | 63 kg (139 mārciņas) |
| 5 | 85 kg (187 mārciņas) | 69 kg (152 mārciņas) |
| 6 | 94 kg (207 mārciņas) | 75 kg (165 mārciņas) |
| 7 | 105 kg (231 mārciņa) | 75 kg un vairāk (165 mārciņas) |
| 8 | 105 kg un vairāk (231 mārciņa +) |
Katrā no iepriekšminētajām svara dalīšanas vietām pacēlājiem ir jākonkurē par tīru un saraustītu preci. Konkurents, kurš izvēlas startēt ar viszemāko svaru, tradicionāli dodas pirmais, un pēc tam svars tiek pakāpeniski palielināts. Ja konkurentam neizdodas pacelt svaru, viņam jāveic vēl viens mēģinājums. Alternatīvi, tie var būt smagāki.
Stienis tiek piekrauts pakāpeniski un visā sacensību laikā virzās uz smagāku pacēlāju. Balvas tiek piešķirtas sportistam, kurš paceļ smagāko svaru katrā, kā arī kopumā - abu kombinēto svaru maksimālais svars.
